Padalīšos ar vienu spilgtu piedzīvojumu pāris gadus pirms Covid pandēmijas. Mans bizness ir diezgan daudz saistīts ar biežiem un arī citreiz pailgiem komandējumiem ārpus LV. Šoreiz biju darba darīšanās Maskavā, kur necerēti ātri visu izdevās sakārtot un nākamā tikšanās bija ieplānota pēc 9 dienām Vladivostokā. Tā kā bija izveidojies diezgan daudz brīvā laika, kā arī biju nedaudz noguris no biežajiem lidojumiem, nolēmu mazliet atslēgties no biznesa un izvēlējos doties ceļā uz Vladivostoku ar vilcienu. Varbūt kādam, tas var likties neprāts, jo ceļš paņem 7 dienas, bet man vienkārši gribējās nedomāt par darbu, papētīt Krievijas skatus, kā arī sajust, kā tas ir ceļot kopā ar gadījuma pasažieriem, iegūt jaunas emocijas. VIP vagonā bija iespēja iegādāties vietu 2 vietīgā, kā arī 4 vietīgā kupejā. Izvēlējos 4 vietīgu. Nākamajā dienā no rīta laicīgi ierados stacijā. Vilciens jau bija padots. Sameklēju savu vagonu, kur man biļeti pārbaudīja simpātiska blondīne nedaudz pāri 30. Tā jau bija zīme, ka ceļojums nebūs garlaicīgs. Sameklēju savu kupeju. Biju šeit ieradies pirmais. Iekārtojos savā vietā un drīz arī parādījās mans nākamais ceļa biedrs, kurš stiepa divas lielas somas. Tas kā izrādījās bija gruzīns, kurš arī brauc uz Vladivostoku pie dēla uz kāzām. Mans ceļa biedrs izrādījās ļoti atraktīvs un tā kā viņam tāds liels notikums, kā dēla kāzas, tad drīz vien tika izvilkta 5 litrīgs ( tāds kā mums tirgo dzeramo ūdeni ) bačoks ar hvančkara vīnu, uzklājām galdu ar ēdamo, kas mums bija paņemts līdzi un ceļojums var sākties. Kad jau bijām pāris tostus palaiduši, pieklauvēja pavadone, lai apjautātos vai nevēlamies tēju. Gruzīns Aļiks tūlīt apbēra pavadoni ar komplimentiem un piedāvāja viņai vīnu, no kā pavadone pieklājīgi atteicās, bet varēja just, ka labprāt tomēr pamēģinātu, bet darbs ir darbs. Nospriedām ka pavadone ir varen simpātiska un būtu jauki viņu ceļojuma laikā piesaistīt mūsu kompānijai. Tā kā mēs abi bijām daudz maz vienaudži, abiem pēc pāris gadiem jau būs 50, tad varējām arī padoties nostalģijā par padomju laikiem un lielo tautu draudzību. Pirmā diena jau tuvojās vakaram un tā kā tosti Aļikam bija sevišķi gari, tad nebijām piedzērušies, bet visu laiku tika uzturēts neliels reibumiņš. Vilciens apstājās Kazaņā un beidzot bijām sagaidījuši mūsu nākamos ceļojuma biedrus. Atvērās durvis un kupejā ienāca divas ap 24 gadiem vecas jaunietes viena par otru skaistākas. Tā kurai vieta bija virs manis ( sauca Ļena ) bija īsta skaistule, pilnīgi mans tips – D izmēra krūtis slaida viduklis un izteiksmīgs dupsis, kas labi izcēlās apspīlētajos džinsos ( vārdu sakot 90-60-90 ), pagari tumši mati, izteiksmīgas, lielas, brūnas acis, pabiezas lūpas. Otra arī ļoti skaista ( sauca Vera ), var manīt, ka nedaudz ir aziātisks piejaukums, bet tas ir šoreiz bonuss, mati tumši pusgari, nedaudz slaidāka, bet tāpat ļoti seksīga. Pirmo reizi mūža nožēloju, ka neesmu kādus 15 gadus jaunāks. Aļiks nekavējoši pielēca kājās un palīdzēja meitenēm nolikt somas un iekārtoties. Es apreibis no vīna un viņu skaistuma arī piecēlos kājās un gribēju kaut ko pateikt, bet nekas neienāca prātā. Tik vien pateicu, ka prieks par tik skaistām ceļa biedrenēm. Aļiks ātri noreaģēja aizskrēja pie pavadones un atgriezās ar divām glāzēm. Tūlīt tika piedāvāts meitenēm vīns un aicināts noprovēt šo to no mūsu galda. Meitenes mazliet kautrējās un teica ka negrib dzert, bet Aļika daiļrunība un komplimenti darīja savu un meitenes piekrita ka nedaudz uz iepazīšanos pacels glāzīti. Protams gruzīns izstāstīja tik burvīgu tostu par skaistām meitenēm un ka tās ir jānēsā visu mūžu uz rokām ( protams es nemāku tik daiļrunīgi to izstāstīt ), ka viņas jau noskaņojās mums labvēlīgi. Un aizgāja jau ne viens vien tosts un glāze gardā vīna. Vīns dara savu un meitenes jau ir labā noskaņojumā. Meitenes šogad ir pabeiguša augstskolu, un tā kā ir labākās draudzenes, nolēma doties kopā mēnesi atpūsties Habarovskā pie Veras drauga. Izrādās ka Aļiks ir ne tikai labs tostu stāstītājs, bet arī labs dziedātājs – starp tostiem tiek dziedātas gan krievu, gan gruzīnu dziesmas. Vera arī izrādās ļoti aktīva meitene , laikam vīns ļāvis viņai atraisīties un arī viņa duetā piebiedrojas Aļikam. Ļena izskatās tāda mazliet kautrīgāka. Mēģinu ar viņu kaut ko runāt bet nezinu ar ko sākt. Vārdu sakot runāju ar viņu par neko – kur dzīvo, kādi nākotnes plāni u.t.t. Pēc brīža Aļiks ar Veru aiziet uzsmēķēt un mēs ar Ļenu tā kā abi esam nesmēķētāji paliekam kupejā pļāpājot. Tad es ieraugu, ka Aļiks ir aizmirsis cigaretes uz galda, bet kaut kā dīvaini, nenāk tām ilgi pakaļ. Kad pēc laika viņi atgriežas var redzēt, ka Verai lūpu krāsa ir palikusi uz lūpām pavisam nedaudz un daļa lūpu krāsas ir uz Aļika mutes. Arī blūzīte Verai vairs nav tik perfekti pieguļoša un viena podziņa ir pat attaisījusies vaļā. Ieminos ka viņi bija aizmirsuši cigaretes. Jā, tā kā aizmirsām, tad nolēmām tamburā svaigu gaisu paelpot, Aļiks atbild. Tagad jau Vera ir piesēdusies pavisam tuvu gruzīnam. Var redzēt ka tamburā ne tikai svaigais gaiss ir elpots. Pēc brīža Aļiks man uzmin uz kājas un piedāvā aiziet uzsmēķēt. Kad esam izgājuši ārā, viņš saka, lai esmu tak aktīvāks, meitene garlaikojas un es nevaru saņemties. Vera viņam izstāstīja ka es esmu Ļenas gaumē, tādēļ šī arī mulst. Mēģinu iebilst, ka viņa man meitas vecumā, ka diez vai, kā tas būs ka es uzmākšos. Tad viņš – bet vai man ar Veru mazāka gadu starpība. Izrādās viņi bija šeit skūpstījušies un šis bija visu viņai izčamdījis – gan krūtis, gan roku aiz biksītēm aizbāzis. Nolemju saņemties, jo Ļena man tiešam patīk...