beidzot sasmēlos iedvesmu uzrakstīt turpinājumu, bet jo vairāk rakstu, jo vairāk saprotu ka daļu šim rakstam būs ļooooti daudz, bet vai visu likšu šeit vai paturēšu pie sevis, nezinu. Viss atkarīgs no atsauksmēm. Nu tas lai labi lasās. Ja kadam ir kādi ietiekumi, vai atsauksme, var rakstīt arī uz epastu: reddevill84@inbox.lv ...........Man par neveiksmi viesnīcā nebija neviena brīva numuriņa, un es nolēmu, ka nu tas ir iemesls lai brauktu uz mājām. Bet mirklī kad jau devos uz izeju, durvīs satiku Lietuvas filiāles vadītāju. Protams, viņš bija izbrīnīts kādēļ esmu viesnīcā. Izdomāju stāstu par nogurumu, un ka baidījos noguris naktī braukt utt., bet tā kā viesnīcā nav numuru braukšu nu prom. Bet šis saka ka viņam esot divvietīgs nr. ar divām atsevišķām gultām, lai paliekot. Nodomāju nu super. Palieku. Iekārtojāmies numuriņā, iegāju dušā, pārģērbos un bija doma ka vajadzētu aizdoties paēst. Ieminējos par to filiāles vadītājam. Bet viņš saka ka šovakar ieplānot ar kolēģiem braukt vakariņās visiem kopā. Ideāli, es pievienojos, jo Krievijā esot, biju noguris viens pats vakariņot. Pēc kādas pusstundas devāmies lejā uz vestibilu kur mūs jau visi gaidīja. Visi sēdēja kaut ko pļāpāja, tad sasveicinājos ar visiem. Protams visiem acis lielas, ko Šitais te dara. Protams, pamanīju ka bija visi izņemot Neringu. Bet nevienam nejautāju vai nezina kur viņa. Mazliet protams sabēdājos, jo viņa bija tā kuras dēļ biju palicis. Bet ok dodamies, sadalījāmies pa mašīnām un laižam. Vakariņas vilkās, jo visi pa lielam runājam Lietuviski, un tikai daži papļāpāja ar mani. Un tā kā bija garlaicīgi es biju tas kurš brīvprātīgi pieteicās sēdēt pie stūres. Pēc pāris stundām atgriezāmies viesnīcā. UN man par pārsteigumu lejā atpūtas zonā sēdēja Neringa ar māsu un pļāpāja, abām bija pa viņčikam. Un izskatījās ka viņām ir jautri. Es speciāli aizkavējos pie reģistratūras, lai nogaidītu kad visi ir devušiem pa savām istabām un es vārētu pieiet pie viņām, šīm divām skaistajām sievietēm, kuras mani nebija pat pamanījušas. Neringa skaista blondīne ar ļoti sievišķīgām formām, topiņā kurš pieguļ viņas skaistajām krūtīm apspīlētās džinsās un augstpapēžu kurpēs. Un Kristīne šī skaistā rudmate ar tik izteiksmīgajām acīm, un lūpām, viņa bija vienkāršā brīvā kleitā, ar ne tik lielu dekoltē kā man grībētos un arī viņa bija augstpapēžu kurpēs. Es uz viņām skatījos un ne varēju saprast no kuras mana sirds sitās ātrāk. Kura no māsām ir pilnīgāka, kura ir tā kura manam loceklim lika pamosties…..bet varbūt tās bija abas. Un varbūt tādēļ ka viņas abas tur bija manī pamodās dzīvniecisks instikts iegūt viņas???? Bet ok, esmu puika saprātīgs lieku pie malas savus hormonus un dodos pie viņām. Saku čau skaistās Lietuviešu sievietes”: abas pasmejas. Jautāju vai netraucēšu ja pievienošos, un te man par pārsteigumu, abas vienā balsī, nē droši sēdies. Un tanī mirklī viņu acu skatieni sastapās, un es kā vērotājs no malas abās viņas redzēju mazliet dusmas, mazliet skaudību, mazliet kaisle un jā arī mazliet konkurence. Bet šis skatiens vilkās sekundes simtdaļu, bet es to pamanīju. Bet viņas katra no šī skatiena atrāvās savādāk, Neringa ar smaidu un pārliecību sevī, iespējams tādēļ ka vecāka lielāka pieredze ar vīriešiem, Kristīna arī ar smaidu, bet tajā bija iezagušās skumjas. Un tikai vēlāk es uzzināju un sapratu kādēļ. Viņa pirms mēneša bija izšķīrusies no vīra kas viņu bija krāpis ilglaicīgi. Un tādēļ viņā bija iezagušās šaubas par sevi kā par seksīgu, pievilcīgu un vīriešiem interesantu sievieti. Jā šķiršanās diemžēl dažkārt ir ar šādām blakus sekām. Un tādēļ viņa šajā smaidu kaujā bija zaudējusi māsai. Tā mēs kopā nosēdējām kādas divas stundas, pļāpājam par visu ko. Bet protams mans plāns bija iepazīt abas šis sievietes labāk, izprast viņas. Jo tik patiesus, nemākslotus, inteliģentus un protams skaistus cilvēkus nenācās sastapt bieži. Viņas bija iztukšojušas pāris glāzes vīna, es kopā ar viņam pāris kausus alus, un sarunas, protams bija jautras, atklātas. Pat tik atklātas, ka man pašam dažreiz bija jānosarkst. Pulkstenis bija jau ap 12, viesnīcas darbiniece pienāca lai pateiktu ka drīz tā kā vajadzētu atbrīvot telpu