Linda kādu brīdi sastingusi skatījās uz mani. Ksenija ar straponu joprojām bija manī, bet vairs nedarbojās. Sabīne bija nolaidusi telefonu un vairs nefilmēja. Abas skatījās uz Lindu un gaidīja, ko viņa teiks. “Jūs te labi izklaidējaties. Es laikam traucēju,” viņa noteica un izgāja no istabas. Sabīni notikušais bija drusku izsitis no sliedēm. Tikmēr Ksenija nebija tik satraukta. “Mēs šodien neesam vēl visu izdarījušas,” viņa sacīja un sāka rakņāties pa somu. Tā kā strapons vairs nebija dibenā, jutu, ka loceklis sāk piebriest un drīz jau stāvēja kā stienis. Pazemojošā sajūta, ka Linda ir mani noķērusi tādā situācijā jau nu ļoti uzbudināja. Ksenija to redzēja, paņēma lielo dildo un iedzina man to dibenā tā, ka sāka sāpēt, bet viņa to turēja un pat viegli spieda vēl iekšā. Jutu, ka loceklis nolaižas. Ksenija pamāja Sabīnei, un tā no somas izņēma kaut kādu paciņu, ko sāka saiņot vaļā. No tās izvilka kaut kādu priekšmetu un nāca man klāt. Tikai tad es sapratu, kas tas ir. locekļa būris! Ksenija turpināja turēt dildo man dibenā, bet Sabīne uzlika būri. Viss notika trīs sekundēs. Biju ieslodzīts. Ksenija izvilka dildo, un uzreiz jutu, ka asinis ieplūst loceklī. Bet tam nebija kur sacelties. “Tagad vari iet,” pavēlēja Ksenija. Gāju ārā no istabas, bet Lindu nekur neredzēju. Aizgājis mājās, domāju, ko darīt. Nolēmu atvainoties Lindai. Aizsūtīju īsziņu, ka esmu viņu pievīlis un gribu lūgt piedošanu. “Piedodu. Tātad svētdien paliek kā norunāts?” Kā, viņa pēc visa tā grib satikties? Protams, piekritu un tikai tad sapratu, ka mans loceklis ir ieslodzīts! Rakstīju Sabīnei, lūdzu, lai mani atbrīvo, bet nekā. Teica, ka man būs pārbaudes laiks pāris mēneši! Pienāca svētdiena un devos pie Lindas. Linda atvēra durvis, ģērbusies īsā kleitiņā. Man loceklis uzreiz krātiņā sāka trakot līdz sāpēm. “Sabīne pārcēlās atpakaļ pie vecākiem. Pati izlēma, nekur nedzinu,” noteica Linda. Tas labi, pie sevis nodomāju. Biju nenormāli uztraucies un nokaunējies. Linda mani redzēja tādā paskatā! ”Man tas bija milzīgs šoks. Bet teikšu godīgi, ka tas mani ļoti uzbudināja,” sacīja Linda. “Ak, tā…” “Jā. Es pēc tam visu vakaru sevi apmierināju. Beidzu trīs reizes.” Es tikai skatījos uz Lindu. To nebiju gaidījis. “Kopš tā vakara domāju, ko lai dara lietas labā. Nezinu, vai man pašai patiktu tādas lietas darīt. Neesmu mēģinājusi un nezinu, vai gribētu. Bet skatīties gan es ļoti gribētu. Iedomājos pat, ka varētu parunāt ar Sabīni, lai viņa.. viņas atkal to izdara ar tevi. Bet laikam tomēr nevajadzētu. Es tomēr pazīstu viņas vecākus, un man ir jādomā par savu reputāciju,” noteica Linda. “Un ko tu izdomāji?” jautāju pēc nelielas pauzītes. “Neesmu pārliecināta. Ir idejas. Jāskatās, kā uzvedīsies,” viņa nosmēja. Man loceklis būrī trakoja kā negudrs. No sāpēm gandrīz sāku vaidēt. “Vai kas notika? Es varbūt par daudz aizrunājos.” “Nē, nē. Viss kārtībā,” es atteicu un dusmojos, ka esmu tik nožēlojami ieslēgts. “Tas viss mani ir tik ļoti uzbudinājis…” sacīja Linda un sāka man vilkt nost kreklu. Sāku krist panikā! Ko darīt? Linda ilgi nekavējās, krekls bija nost un jau pēc mirkļa viņas roka bija uz mana locekļa. “Kas tad tas?” viņa izbrīnīta noprasīja. “Ļoti jocīgi. Kas tas ir? Velc nost bikses!” Nezināju, ko darīt. Teikt, ka man jāsteidzas? Atteikties? Te Linda pati sāka vilkt rāvējslēdzēju un brutāli novilka man džinsenes. Bija palikušas tikai apakšbikses, no kurām vajadzēja spiesties ārā loceklim. Linda to noteikti gaidīja, bet, protams, nekā tamlīdzīga. Un viņa novilka man arī apakšbikses. Lindai šoks bija milzīgs. Tad sākās smieklu vētra. “Kas tas ir? Vispār diezgan smieklīgs, bet labāk velc to nost,” pavēlēja Linda. “Nu, es nevaru. Viņas aizslēdza, un atslēga ir pie viņām.” Linda pielēca kājās un sāka lamāties. “Un ko lai es tagad daru? Es gribu, lai mani izdrāž. Bet tu jau tāds neko nevari izdarīt!” “Piedod. Es tiešām gribētu!” “Labi, vismaz pastrādāsi ar mēli,” teica Linda un ģērbās nost. Es aši ķēros pie darba. Ilgi jau nevajadzēja, kad viņa elsojot un vaidot beidza. Bet gribēja vēl. Un tā līdz trešajam orgasmam. “Tagad ej prom, vairāk jau tāpat neko izdarīt nevari,” noteica Linda un es aizgāju. Nākamajā dienā uzskrēju Lindai darbā. “Nu kā, esi dabūjis to lietu nost? Nē? Es izdomāju, ko es gribētu. Nezinu gan vai tev patiks,” Linda nosmaidīja un aizgāja… Atsauksmēm un ierosinājumiem dereks32@inbox.lv