Menu
Stāsts no pagātnes
Šis stāsts noteikti, vismaz ievadā būs savādāks, nezinu labāks vai sliktāks, bet savādāks. Kurš noteikti nebūs balstīts uz iz…uz un aizgāju, bet gan būs balstīts uz detaļām. Stāsts ir diezgan sens, bet tā teikt balstīts uz patiesiem notikumiem. Šis viss vēl šodien mana atmiņā ir palicis ar patīkamu pēcgaršu, un zinu, ja būtu vēl reiz tāda iespēja noteikti rīkotos tieši tā pat, un noteikti visu izbaudītu veļ krāsaināk. Sakšu ar to, ka notikums atgadījās vienus 12 gadus senā pagātnē, kad es kā jauns čalis ļoti strauji, dažādu apstākļu sakritības dēl, uzrāpos pa karjeras kāpnēm. Nepilna gada laika no parasta menedžera, kuri uzņēmumā bija vesela bars kļuvu par uzņēmuma komercdirektoru. Uzņēmums bija liels un starptautisks. Tādēļ manos pienākumos bija ari komandējumi gandrīz pa visu pasauli. Es tajā laika biju jau precējies. Bet sieva mani atbalstīja un neiebilda pret manu darba holismu. Un visa šajā darba skrējienā sastapos ar fenomenu, ka vīrietis kurš gūst panākumus un ietekmi, piesaista sieviešu uzmanību. Nostrādājis uzņēmumā jau kādu laiku, vienā no Lietuvas filiālēm pieņemu darbā jaunu darbinieci, sauksim viņu par Neringu. Mazliet vecākā par mani- perfektu figūru blondīne. Laikam ejot mums izveidojās ļoti labs kontakts, kļuvām draugi. Zināju ka viņa ir precējusies ir dēls, bet bija pieķērusi nesen viru ar mīļāku. Tādēļ šad tad bija nomāktā. Tā ka Lietuva biju ļoti bieži ari paris reizes aizgājām vakariņās. Un viena no vakariem viņa man ļoti atklāti stāstīja par savu ģimeni, draugiem, hobijiem. Un tad es uzzināju ka viņai ir 4as masās. Un parādīja bildi. Visas skaistas sievietes, bet neviena tā baigi nepiesaistīja. Bet Neringa pie katras tikšanās man izrādīja ļoti lielu interesi un pat ļoti atklāti flirtēja. Pat tik ļoti ka dažas reizes man bija viņai jālūdz lai mazliet rimstas jo citiem kolēģiem nebija komfortabli, un ari nevelējos lai sāktos kādas runas un nedod Dievs kādā pasākumā kāds kaut ko izteiktu manai sievai. Pēc kādā laika uzņēmums mani nosūtīja strādāt uz galveno ofisu Krievija. Tur nodzīvoju mazliet vairāk ka 3 mēnešus. Protams, tu nekādām izklaidēm nebija laika. Jo tur cilvēku strādā vienkārši ārprātīgi. Diena kad bija jādodas mājās, izradījās ka biļetes uz Latviju nav. Tādēļ pieņemu lēmumu lidot uz Lietuvu tur paņemt uzņēmuma mašīnu un braukt uz Latviju. Ielidojis Lietuva mani sagaidīja Lietuvas filiāles vadītājs. Un šajās dienas mūsu uzņēmums piedalījās izstādē Viļņā. Kolēģis piedāvāja uz mirkli iebraukt izstāžu centra apskatīt jauna stila izstāžu stendu. Aizbrauc un stenda protams Neringa ar vel dažiem kolēģiem. Protams viņa izskatījās perfekti, un tā ka sekss man nebija bijis visus šos mēnešus, mani pamodās nenormāls uzbudinājums. Un viņa to pamanīja. Jo sasveicinoties apskava un klusam ausi iečukstēja:” izskatās ka priekšnieks noilgojies pēc skaistajam Lietuvas kolēģēm” Piebildei otra kolēģe bija diezgan neglīta sieviete, vismaz mana skatījumā. Pļāpājam par darbu sēžot stenda. Un tad Lietuvas filiāles vadītājs saka ka būtu jāiet iečekot ka izskatās konkurenti. Un tajā mirkli Neringa gandrīz izsprāga no ērtā dīvāna ar tekstu , ka viņam man paradis kur kurais atrodas. Un tajā mirkli es sapratu, ka tas var nebeigties ar konkurentu apskati. Bet ok ejam. Staigājam skatāmies ne tikai konkurentus, pļāpājam. Kad kādu mirkli staigājuši apstājamies pie viena no stendiem, Neringa saka ka šajā uzņēmumā strādājot viņas masa. Un tajā mirkli no aizmugures Neringu apķer sieviete mazliet mazāka un smalkāka par Netingu. Mazliet rudiem matiem, izteiksmīgām acīm, perfekti figūru un ļoti kārdinošu dupsi. Protams ģērbusies lietiski ka jau uz izstādēm. Un Neringa mūs iepazīstina, tā esot viņas jaunākā masa Kristina. Atceroties foto man nelikās ka tā ir tā pati sieviete. Bet bija. Un tajā mirkli es sapratu ka es uz viņu blenžu ka auns, nesakot ne vārda. Saveicinājos pārmijām paris vārdus. Un lēnam devāmies prom. Bet mirkli kad jau atvadījāmies, Kristina jautāja kura viesnīcā esam apmetušie. Es teicu ka dodos šovakar uz Latviju. Neringa nosauca viesnīcas nosaukumu. Un izrādās ka viņas apmetušās vienā viesnīcā. Atgriezāmies mūsu stendā. Lēnām atvadījos no visiem, un lūdzu vai kāds var mani aizvest līdz birojam, lai varu paņemt kādu no mašīnām. Un, protams, Neringa pieteicās. Viņai tā pat apnikusi izstāde, ka viņa aizvedīšot mani līdz birojam un braukšot uz viesnīcu. Es pie sevis domāju ka brauciens būs INTERESANTS. Bet par pārsteigumu viņa mani aizveda līdz birojam pa ceļam pļāpājām par visu kaut ko. Un tad viņam man jautāja vai obligāti man šovakar jādodas uz Latviju. Un es sāku svārstīties, itkā jā. Mājas mani gaida utt, bet iekšā bija sajūta ka gribu tomēr palikt, un redzēt kā izvērtīsies vakars. Ok pieņēmum lēmumu palikt, pie nosacījuma ka ir brīvi numuriņi. Un protams bija jāizdomā arī kā atrunāties pārējiem kolēģiem no kuriem biju atvadījies, lai dotos uz Latviju. Bet tas jau turpinājumā – varbūt. Ja būs iedvesma un velmes no lasītājiem komentārus un vērtējumu var rakstīt arī uz e-pastu: reddevill84@inbox.lv
Autors: RedDevill84. Pievienots: 28.12.2021
Šajā mājaslapā tiek izmantotas sīkdatnes, lai nodrošinātu Jums labāko iespējamo mājas lapas pārlūkošanu.   Privātuma politika   Sīkdatnes
Pieņemt