Esmu fetišists. Jā, to atzīstu un par to nekaunos. Vismaz no sevis paša nē. No citiem to pārsvarā esmu turējis noslēpumā. Par manu tieksmi zina tikai pāris cilvēku. Mans fetišs  ir gumija un latekss, bet  viss sākās sen ar smukiem sarkaniem gumijas zābaciņiem.. Toreiz man bija kādi 13 gadi. Dzīvoju laukos nelielā ciematiņā. Kaimiņos bija māja, kurā dzīvoja mani draugi - apmēram mana vecuma brālis ar māsu.  Viņu saimniecībā bija liels šķūnis, kurā mēdzām pavadīt daudz laika, pārsvarā dauzoties un lēkājot pa siena pantiem. Kādu dienu  vasaras sākumā bijām sarunājuši tur atkal tikties. Aizgāju norunātajā laikā uz šķūni, bet tur mani sagaidīja tikai meitene. Brālis esot saslimis un palicis guļot.  Meitene bija ģērbusies plānā vasaras kleitiņā ar kuru kontrastēja spilgti sarkani  jauni gumijas zābaciņi. Tie uzreiz piesaistīja manu uzmanību un saku uz tiem blenzt, prātodams, kāpēc viņa tos uzvilkusi. Tie nebija meiteņu bet gan īsti sieviešu gumijnieki ar samērā aukstu stulmu, spicu purnu un pat nelielu papēdi. - Ko skaties, tev patīk., - viņa jautāja, koķeti pagrozot nosauļotās brūnās  kājas ar žilbinoši  spilgtajiem spīdīgajiem gumijniekiem. Nekad pirms tam man gumijnieki nebija likušies tik skaisti un kārdinoši.  -Jā,  patīk. Skaisti, - nomurmināju.  Kaut, kas vēderā man nokņudināja. - Ejam lēkāt.  - Nē, man drīz jaiet ravēt dārzs, - viņa parādīja ari jaunus rozā gumijas cimdus iepakojumā. - Varbūt uzspēlēsim dakterus? Es būšu daktere, bet tu slimnieks.  Biju ar mieru. Draudzene lika man atgulties un atpogāt kreklu.  Viņa attaisīja iepakojumu un uzģērba gumijas cimdus. Izmeklēšanu viņa sāka iztaustot man vēderu, tad pārgāja uz krūtīm, aptaustot krûšu zirnīšus. Sajutu dīvainu kņudoņu biksēs, un jutu, ka tur kaut kas piebriest. Nosarku aiz kauna, jo, šķiet, "daktere" to bija ievērojusi. Viņas rokas virzījās uz manas sejas pusi un es sajutu stiprāku  gumijas smaržu. Agrāk man tā drīzāk nepatika, bet šajā brīdī tā šķita pat ļoti  patikama. Jutu, ka mans uzbudinājums pieaug. Meitene lika atvērt muti un divus pirkstu iebāza iekšā. Sajutu arī gumijas garšu un tā nebūt nebija nepatīkama.  Biju jau ļoti uzbudināts un cerēju, ka pēc apskates mainīsimies lomām un es varēšu meiteni izmeklēt un radīsies izdevība paspaidīt viņas tvirtās kārdinošās krūtis, kas bija jau redzamas  zem kleitiņas.  Biju jau vairākkārt agrāk mēģinājis tām it kā nejauši pieskarties.  - Nē dakterus vairs nespēlēsim, - viņa gražīgi  paziņoja. Es būšu princese, bet tu mans kalps.  - Labi, - es piekritu, - bet kas man kā  kalpam jādara.  Jaunizceptā princese iekārtojās ērtāk uz siena cukas , pastiepa vienu savu gumijas cimdā joprojām ietērpto roku man un lika nomesties uz ceļiem un to noskūpstīt. Izdarīju kā pavēlēts. No gumijas cimda plūstošā stiprā gumijas smarža un garša, ko sajutu uz lūpām, lika sagriezties galvai. Tad tas pats bija jādara ar otru roku.  Mans mazais draudziņš biksēs bija gandrīz vai sāpīgi piebriedis.  - Un tagad, - teica jaunizceptā princese, šķelmīgi piemiegusi acis un pastiepusi uz manu pusi kāju ar sarkano gumijas zābaciņu , - bučo manu gumijnieku! Man asinis saskrēja galvā. Pārvarējis kaunu, paņēmu zābaciņu rokās un to noskūpstīju.  - Kalps, kā tu bučo kundzes zābaku! - uzsauca "princese". - Kārtīgi bučo! Es atkal ar lūpām pieplaku pie sarkanā gumijnieka un nu jau skūpstīju drudžaini un ar baudu, pārejot uz dedzīgu laizīšanu. Biju kā bez prāta no saldkairās sajūtas - gumijnieka smarža un garša, kā arī pazemīgais stāvoklis, kurā atrados,  darīja mani vai traku Tas pats turpinājās ar otru zābaciņu. Kad beidzu laizīt gumijniekus.  biju satriekts par to, ar kādu baudu  to biju darījis. Izbrīnīta bija arī "princese" . - Tev patika to darīt? - viņa jautāja.  - Ļoti, tikai, lūdzu, nestāsti to nevienam, - nomurmināju. - Labi, bet tev tas būs jādara, kad vien es likšu.  Tā es tai vasarā kļuvu par princeses vergu, kam galvenais uzdevums bija viņas gumijas zābaciņu skūpstīšana un laizīšana. Biju no tā pastāvīgā eiforijā , un naktīs zem segas gandrīz katru nakti ņurcīju savu nelielo draudziņu fantazēdams kā es atkal laizu sarkanos gumijniekus. Dažreiz man tas rādījās sapnī, un tajā es "princeses" zābaciņu berzēju gar savu krāniņu. Parasti tas beidzās ar nekontrolētu spermas noplūdi sapnī  un saldkaislu pamošanos. Draudzene gan solījumu neturēja, un par mūsu slepeno darbošanos izstāstīja brālim, un turpmāk viņš arī piedalījās šajā pazemojošajā un vienlaikus baudkārajā piedzīvojumā, kas risinājās visas vasaras garumā. Dažreiz man bija jālaiza arī viņa zaļie gumijnieki, un tas bija vēl pazemojošāk un vēl uzbudinošāk. Brālis un māsa mani vairs citādi nesauca kā par gumijas zābaku laizītāju. Drīz gan viņu vecāki izšķīrās, viņi pārcēlās un vairāk neesam tikušies. No tās vasaras un draugiem man  palikusi, ja tā var teikt, mīlestība pret gumijas zābakiem un gumijas  cimdiem. Vēlāk šī tieksme pēc dažādiem piedzīvojumiem vēl vairāk attīstījās, bet par to – citos, nākamajos stāstos.